Novadu pašvaldības iebilst pret Štokenberga 50 novadu modeli

Palielināt attēlu

Novadu pašvaldības iebildušas pret reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga ideju veidot 50 novadu modeli Latvijā. Diskusijā ar Štokenbergu Novadu apvienības valdes priekšsēdētājs, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs un citi novadu vadītāji uzsvēra, ka ar pašreizējo, valdībā apstiprināto 167 novadu modeli ne visi ir apmierināti, bet tas tomēr ir ilgās sarunās panākts kompromiss un solis uz priekšu.

Latvijas pirmā novada - Kandavas - domes priekšsēdētājs Alfrēds Ķieģelis iestājās par pārredzamiem, aptuveni 15 kilometrus lieliem novadiem rādiusā, un prognozēja, ka pret 50 novadiem iebildīs visi iedzīvotāji.

Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks norādīja, ka pirms 9.Saeimas vēlēšanām neviena no valdošās koalīcijas partijām šādu 50 novadu modeli nepiedāvāja.

"Mēs 16 gadus esam veidojuši pašvaldības kā demokrātijas pamatu valstī, un tagad to visu grib iznīcināt," uzsvēra Breidaks.

Lubānas pilsētas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis ieteica, ka brīdī, kad cilvēks nonāk situācijā, kas viņu mulsina, ir vērts meklēt palīdzību latviešu folklorā, kas norāda, "ka uz pārceltuves zirgus nemaina, un liek septiņas reizes nomērīt un tikai vienu nogriezt".

Kuldīgas pilsētas domes un Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs Edgars Zalāns ierosināja, ka lielajām pilsētām jākļūst par novadu sastāvdaļām, kā arī informēja, ka Kuldīgas rajons ir gatavs pārveidoties par novadu visā rajona teritorijā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis atgādināja, ka Lietuvā jau tika izveidotas vietējās pašvaldības rajonu teritorijās, un tagad tās nevar attīstīties, bet sadalīt tās atpakaļ - mazākās pašvaldībās - maksā ļoti dārgi.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā kopš banku krīzes valdība ir konsekventi atņēmusi resursus pašvaldībām, tāpēc tagad nav godīgi pārmest, ka tās nav spējīgas attīstīties. Jaunsleinis arī brīdināja, ka partija, kas īstenos 50 novadu izveidi, tiks "noslaucīta no politiskās skatuves", un jautāja, vai Tautas partija ir gatava, ka 9.Saeima tai būs pēdējā.

Štokenbergs informēja, ka vēlas saplānot budžetu nākamajiem četriem gadiem, un jautāja, cik daudz naudas pašvaldībām vajadzētu novadu izveidei. Viņš iecerējis no nozaru ministriju programmām dabūt naudu novadiem to infrastruktūras sakārtošanai - bibliotēku, kultūras, izglītības iestāžu, ceļu tīklu sakārtošanai un uzturēšanai.

Jaunsleinis atgādināja, ka šādus aprēķinus pašvaldības sniedza jau ministra Ivara Gatera laikā. RAPLM valsts sekretāres vietnieks Arvīds Pīlēģis apliecināja, ka šo aprēķinu kopsumma bija trīs līdz četru valsts budžetu apmērā, piemēram, Talsu novada izveidei visa rajona mērogā bija nepieciešami 29 miljoni latu.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka 102 novadu modeļa apspriešanā kāds no ministriem pauda atbalstu šim modelim, pamatojot, ka pirms vēlēšanām tika solīts uzbūvēt labus ceļus uz visu vairāk nekā 550 pašvaldību centriem. Viņš norādīja, ka tagad ceļi būšot jābūvē tikai uz 102 centriem un to varēšot izpildīt.

Pūķis pieminēja, ka iepriekšējā Saeimā bija priekšlikums vietējo pašvaldību reformas veikšanai atvēlēt vienu procentu iekšējā kopprodukta astoņus gadus pēc kārtas.

Sarunas noslēgumā puses vienojās divu nedēļu laikā apmainīties ar rakstiskiem priekšlikumiem un decembrī tikties vēlreiz.

Tā kā līdzšinējā Novadu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Jānis Eglītis ievēlēts Saeimā, Novadu apvienība šodien par jauno valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Līvānu novada domes priekšsēdētāju Andri Vaivodu.